Par restorānu

«Garšas mainās – Sejas paliek»

Stāsts par jūru, mīlestību un laiku…

Mājīgajā restorānā “F A C E S” pašā jūras krastā skatienu piesaistīja jaunlaulāto pāris, - viņi dzīvi sarunājās, baudot ēdienu un viens otra klātbūtni. Spriežot pēc apetītes, viss bija ļoti garšīgs. Tā man šodien bija otrā tikšanās ar viņiem.

Pāris stundas pirms tam viņi jūras krastā būvēja smilšu pili. Viļņi maigi glāstīja viņu delnas un aizskaloja baso kāju pēdas. Bez jūras, pašu jaunības un smilšu pils viņiem vairs nekas neeksistēja. Visdrīzāk viņi vienkārši bija aizbēguši no visiem, lai pabūtu vienatnē. Viņu sejās bija lasāms laimes atspulgs, neraugoties uz to, ka viļņu apskalotā pils pamazām gruva, aizplūstot rūpīgi veidotajiem smilšu krāvumiem.

Un tad atcerējos kādu leģendu…

Sensenos laikos uz zemes bijusi sala, kur mitinājušās visas cilvēciskās vērtības – Bagātība, Lepnība, Skumjas, Zināšanas, Prieks un Mīlestība. Un lūk, kādu dienu līdz Zināšanu ausīm nonākušas baumas, ka viņu sala drīz nogrims zem ūdens. Visi būvējuši kuģus un pametuši savu mītnes vietu... Тikai Mīlestība gaidījusi līdz pēdējam mirklim. Kad sala sākusi grimt, Mīlestība sākusi saukt pēc palīdzības. Garām ar savu grezno kuģi aizpeldējusi Bagātība, kuģis bijis līdz malām piekrauts ar zeltu un dārgakmeņiem, un Mīlestībai tajā neatradies vietas. No iespaidīgā Lepnības burinieka viņai atbildēts, ka Viņa tikai izjauks uz kuģa valdošo harmoniju. Skumjas atvainojušās sakot, ka tās ļoti mīl vientulību. Zem sārtām burām garām aizpeldējis Prieks, jautrības dēļ tā arī nesadzirdējis saucienu pēc palīdzības. Kad izmisusī Mīlestība jau samierinājusies ar savu likteni, tā sadzirdējusi balsi. Atskatījusies, Mīlestība ieraudzījusi sirmgalvi mazā laiviņā, kurš viņu nogādājis uz sauszemes. Kad sirmgalvis jau bijis prom, Mīlestība attapusies, ka pat nav pajautājusi viņa vārdu.

«Garšas mainās – Sejas paliek»
«Garšas mainās – Sejas paliek»

«Saki, kas bija mans glābējs?» - Mīlestība jautājusi Zināšanām. «Tas bija Laiks» - viņa dzirdējusi atbildi. «Kāpēc gan tas mani izglāba?». Tāpēc, ka tikai Laiks zina, cik svarīga dzīvē ir Mīlestība…

Abu mīlētāju mājīgā tikšanās vieta bija vienkārša un noslēpumaina. No restorāna vitrīnas raudzījās Seja, kura vērīgi ielūkojās ikvienā, kurš pienāca līdzās, - aicinot ienākt. Mēs tādā ātrumā aiztraucamies garām Sejām, reizēm pat neuzmetot tām skatienu. Simboliskā tikšanās vieta “F A C E S” – var piedāvāt mums dzīves garšu un iespēju nesteidzīgi ielūkoties tajā sejā, kuras acīs Jūs spēsiet saskatīt sevi. Mājīgā un jaukā atmosfēra dāvās jums Laika minūtes, un kuram gan vēl labāk zināma dzīvības cena, kas atspoguļojas pazīstamās un nepazīstamās Sejās - F A C E S… «Garšas mainās – Sejas paliek!»

Domās atvadoties no saviem jaunajiem draugiem, ļoti gribējās ticēt, ka viņi spēs nosargāt savas jūtas pāri laikam, bet savas Mīlestības pili uzbūvēs no pamatīgāka materiāla par smiltīm…